Vērts izlasīt

Starp maniem paziņām jau labu laiku cirkulēja grāmatiņa “Mīlestība, pieņemšana un piedošana – kā draudzei būt patiesam Dieva spēkam pasaulē” (Džerijs Kuks un Stenlijs Boldvins). Es gan esmu izvēlīgs grāmatu ziņā, bet par šo biju dzirdējis labas atsauksmes, tāpēc ķēros klāt un izlasīju.

Daļa satura vērsta vairāk uz mācītājiem un draudžu vadītājiem, bet kopumā tā ir vērtīga lasāmviela visiem, kam nav vienalga, kas un kāpēc notiek viņu draudzē (un arī viņu pašu dzīvē).

Ja godīgi, es brīnos, kāpēc tik daudz labu atziņu joprojām nav guvušas plašu atsaucību un pielietojumu kristīgajās draudzēs (grāmata sarakstīta jau pirms 30 gadiem). Vai tiešām tradīciju inerces spēks ir tik nepārvarams?

Katrā ziņā rekomendēju šo grāmatu arī jums. Kristīgo grāmatu veikalos tā joprojām esot pieejama!

Apdraudēts bizness

„Vašingtona, 29.apr., LETA--REUTERS/AFP. Vairāku valstu cūku audzētāji un gaļas pārstrādes kompānijas aicina izvairīties no cūku pieminēšanas jaunā gripas paveida uzliesmojuma aprakstos, norādot, ka šis nosaukums smagi kaitē industrijai.”

Kā smejas, nav maizes bez garozas. Tas attiecas arī uz cūku audzētājiem, un reizēm uz viņiem pat īpaši. Gadās, ka viņu biznesu apdraud pamatoti dots slimības nosaukums (šai infekcijai, kas oficiāli figurē kā A(H1N1), tiešām ir sakars ar cūkām). Bet tas nav vienīgais drauds cūkkopju sirdsmieram un labklājībai. Nāk prātā Bībelē aprakstīts notikums, kad kāda novada cūkkopības nozari sagrāva apkārt staigājoša sludinātāja – nācarieša Jēzus – ierašanās. Par to var lasīt Marka evaņģēlija 5. nodaļā un Lūkas evaņģēlija 8. nodaļā (no 26. panta) Bībeli meklēt šeit. Izlasiet, tas ir interesanti!

Vilku taktika

Lūk, ko atradu. Palasiet, varbūt noder:

„Kristīgajai draudzei jau no tās pastāvēšanas sākuma rūpes ir sagādājuši viltus mācītāji. Pats Jēzus paredzēja viltus kristu parādīšanos (Mateja 24:24). Pāvils tos nosauca par „plēsīgiem vilkiem” (Apustuļu darbi 20:29-31). Izpratne par vilka dabu mums palīdz saprast arī kaut ko no antikrista dabas. Jo pilnīgāk mēs apzināsimies ienaidnieka draudus, jo labāk mēs būsim sagatavoti tam pretoties.

Tā nav nejaušība, ka Pāvils pretiniekus pielīdzina vilkiem. Bet kas vilkus dara par tik viltīgiem medniekiem? Vilki ir nakts dzīvnieki. Viņi dod priekšroku uzbrukumam tumsas aizsegā.

Vilki vēro pazīmes, kas liecinātu par medījamo dzīvnieku vājumu, parasti par saviem upuriem izvēloties vecos vai slimos. Viņi saož asinis vai infekciju. Kad upuris ir izvēlēts, vilki met līkumu un tuvojas savam medījumam no aizvēja puses, lai tas nejustu uzbrucējus.

Lai atrastu medījumu, vilki arī vēro kraukļus. Kraukļi mēdz uzturēties slimu dzīvnieku tuvumā. Gaisā riņķojoši putni nozīmē, ka laupījums ir tuvu. Vilki klusām tuvojas mērķim, ielenc to un uzbrūk visbiežāk no aizmugures vai sāniem.

Zinot vilku uzbrukuma taktiku, mēs varam šo to secināt arī attiecībā uz viltus mācītāju darbību.”

Nejauša tikšanās ar trim dzejniekiem

Šodien pilsētā garām iedams pavēroju kādu studentu pasākumu. Krāsaina mūzika, krāsaini baloni, krāsainas zeķes... Jautri.

Kāda kundze, jādomā, no fakultātes vadības, uzrunājot jauniešus, jaudīgu skaļruņu pastiprināta deklamēja: „Tava veiksme esi tu pats...”

Hm, it kā labi teikts.

Es tūliņ atcerējos Alunāna vārdus:

„Nevis slinkojot un pūstot

Tautu labā godā ceļ;

Tik pie prāta gaismas kļūstot,

Tauta zied un tauta zeļ.”

„Tava veiksme esi tu pats...” Un tomēr. Pēc Alunāna mani domās apciemoja Plūdonis ar savu „Atraitnes Dēlu” (Izrādās, kaut kas no literatūras stundām tomēr ir aizķēries!) Šī cītīgā studenta vēsts bija mazliet paskarba – „Tava veiksme neesi tikai tu pats... Ne viss ir tavās rokās.”

Pēc Alunāna un Plūdoņa, jādomā, ne nejauši, garā sastapu seno ķēniņu Dāvidu, un viņa dziesmā paustā gudrība manā apmulsušajā prātā salika visu pa vietām, apvienojot abu iepriekšminēto gudro vīru atziņas un papildinot tās ar kādu ļoti būtisku elementu, vertikālo dimensiju:

„Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.” (Psalmi 37:3)

Būs vai nebūs cunami?

Kā atsaucoties uz Nacionālo ziņu aģentūru LETA ziņo portāls Apollo, divas poļu pareģes brīdinājušas par aprīļa vidū Baltijas jūrā gaidāmu zemestrīci, kuras izraisītais cunami varētu radīt postījumus Polijas piekrastē. Poļu varasiestādes brīdinājumu uztvērušas nopietni, kaut arī zinātnieki pret to izturas skeptiski vai vismaz rezervēti.

Bībelē ir rakstīts tā: „Bet pravieti, kas sludina mieru un apsola kādu laimīgu notikumu, to atzīst par patiesu pravieti, ko Tas Kungs sūtījis, tikai tad, kad viņa pravietojums piepildās!” (Jeremijas 28:9) Bet kā ir ar praviešiem, kas sludina nelaimīgus notikumus, tādus, kā zemestrīces un postījumi? Ja viņi ir no Dieva, vai šāda veida pravietojumi var nepiepildīties? Bībeles piemēri liecina, ka var. Tas ir gadījumos, kad draudīgais pravietojums ir saistīts ar nosacījumiem.

Piemēram, pravietis Jona reiz sludināja Asīrijas galvaspilsētas Ninives izpostīšanu tās iedzīvotāju noziedzīgā dzīvesveida dēļ. Tomēr tajā reizē pilsēta palika neskarta, jo ninivieši ar ķēniņu priekšgalā nožēloja savus grēkus un labojās. „Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” (Jonas 3:10)

Šajā gadījumā, vismaz spriežot pēc man pieejamās informācijas, nekas neliecina par to, ka it kā gaidāmā zemestrīce būtu Dieva piemeklējums un abas poļu tantes – Viņa pravietes.

Būs vai nebūs cunami? Vai tas ir brīdinājums no Dieva, vai arī tikai tumšo spēku spēles? (Starp citu, grāmatiņā ar šādu nosaukumu – „Tumšo spēku spēles” – ir aprakstīti vairāki līdzīgi gadījumi no vēstures.) Gaidot, kas notiks aprīļa vidū, varam palasīt šo http://www.pasaulesgals.lv/?tag=astrologija