13 augusts 2008

Lībiešu jeb līvu lieta

Mazirbe. Pusbrukušas padomijas robežu sargātāju posteņa paliekas. Līst kā pa Jāņiem. Jūra gluži pelēka, bezgalīga un tukša. Nu, ne jau pavisam tukša. Bez plekstēm, reņģēm un vējazivīm tur ir arī cilvēks - zvejnieka laiva vīd tālumā. Vēl tālāk, gandrīz pie apvāršņa liela kravas kuģa siluets. Nemaz jau tik liela tā jūra nav.

Un ciems arī nemaz tik kluss nav. Pie bodes, rau, pat trīs mašīnas. Vietējie. Stāvlaukumā divi vieglie ar Lielbritānijas numuriem un viens kemperis no Francijas. Tepat dzīvojis vecais Taizelis, īstenībā Niks Freimanis. Slavenība!

Lībiešu tautas nams. Kaut kas te notiek, kaut lībieši aizvien ejot mazumā. Te 20. gadsimta sākumā ļaudis taisīja Lībiešu savienību, lai glābtu savu tautu un kultūru no izmiršanas, tā sakot. Beigu beigās daudzsološais un labi domātais pasākums izdevās ne visai spoži. Kāpēc? Vecā (ne)labā nenovīdība. Saka - divi latvieši, trīs partijas. Šķiet, lībiešiem tā pati liga bijusi. Kurš būs priekšnieks? Lībiešu dzejnieks un ķesteris Kārlis Stalte vai lībiešu valodas skolotājs Mārtiņš Lepste? Par augstāko vietu sacenšoties, kopējo lietu izputināja gandrīz pavisam.

Būtu jel Bībeli vērā ņēmuši, ne tikai to citējuši!

Ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!” Galatiešiem 5:15

Nebūtu kodušies un ēdušies, kas zina, lībiešu lieta būtu atkal gājusi augšup. Un varu tikai minēt, kāda šodien izskatītos Mazirbe.