Nejauša tikšanās ar trim dzejniekiem

Šodien pilsētā garām iedams pavēroju kādu studentu pasākumu. Krāsaina mūzika, krāsaini baloni, krāsainas zeķes... Jautri.

Kāda kundze, jādomā, no fakultātes vadības, uzrunājot jauniešus, jaudīgu skaļruņu pastiprināta deklamēja: „Tava veiksme esi tu pats...”

Hm, it kā labi teikts.

Es tūliņ atcerējos Alunāna vārdus:

„Nevis slinkojot un pūstot

Tautu labā godā ceļ;

Tik pie prāta gaismas kļūstot,

Tauta zied un tauta zeļ.”

„Tava veiksme esi tu pats...” Un tomēr. Pēc Alunāna mani domās apciemoja Plūdonis ar savu „Atraitnes Dēlu” (Izrādās, kaut kas no literatūras stundām tomēr ir aizķēries!) Šī cītīgā studenta vēsts bija mazliet paskarba – „Tava veiksme neesi tikai tu pats... Ne viss ir tavās rokās.”

Pēc Alunāna un Plūdoņa, jādomā, ne nejauši, garā sastapu seno ķēniņu Dāvidu, un viņa dziesmā paustā gudrība manā apmulsušajā prātā salika visu pa vietām, apvienojot abu iepriekšminēto gudro vīru atziņas un papildinot tās ar kādu ļoti būtisku elementu, vertikālo dimensiju:

„Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.” (Psalmi 37:3)

Būs vai nebūs cunami?

Kā atsaucoties uz Nacionālo ziņu aģentūru LETA ziņo portāls Apollo, divas poļu pareģes brīdinājušas par aprīļa vidū Baltijas jūrā gaidāmu zemestrīci, kuras izraisītais cunami varētu radīt postījumus Polijas piekrastē. Poļu varasiestādes brīdinājumu uztvērušas nopietni, kaut arī zinātnieki pret to izturas skeptiski vai vismaz rezervēti.

Bībelē ir rakstīts tā: „Bet pravieti, kas sludina mieru un apsola kādu laimīgu notikumu, to atzīst par patiesu pravieti, ko Tas Kungs sūtījis, tikai tad, kad viņa pravietojums piepildās!” (Jeremijas 28:9) Bet kā ir ar praviešiem, kas sludina nelaimīgus notikumus, tādus, kā zemestrīces un postījumi? Ja viņi ir no Dieva, vai šāda veida pravietojumi var nepiepildīties? Bībeles piemēri liecina, ka var. Tas ir gadījumos, kad draudīgais pravietojums ir saistīts ar nosacījumiem.

Piemēram, pravietis Jona reiz sludināja Asīrijas galvaspilsētas Ninives izpostīšanu tās iedzīvotāju noziedzīgā dzīvesveida dēļ. Tomēr tajā reizē pilsēta palika neskarta, jo ninivieši ar ķēniņu priekšgalā nožēloja savus grēkus un labojās. „Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” (Jonas 3:10)

Šajā gadījumā, vismaz spriežot pēc man pieejamās informācijas, nekas neliecina par to, ka it kā gaidāmā zemestrīce būtu Dieva piemeklējums un abas poļu tantes – Viņa pravietes.

Būs vai nebūs cunami? Vai tas ir brīdinājums no Dieva, vai arī tikai tumšo spēku spēles? (Starp citu, grāmatiņā ar šādu nosaukumu – „Tumšo spēku spēles” – ir aprakstīti vairāki līdzīgi gadījumi no vēstures.) Gaidot, kas notiks aprīļa vidū, varam palasīt šo http://www.pasaulesgals.lv/?tag=astrologija

Dieva sods vai grēka sekas?

Pasaulē nav daudz nāciju, kuras sevi dēvē par kristīgām. Viena no šīm nedaudzajām (un vislielākā no tām) ir amerikāņu nācija. Jau vienā no Savienoto Valstu veidošanas pamatdokumentiem, Neatkarības Deklarācijā, ir tieša atsauce uz Dievu. Un arī mūsdienās, saskaņā ar 2007. gada pētījumu datiem, 78,4% pieaugušo ASV iedzīvotāju sevi uzskata par kristiešiem. Tomēr uzskatīt sevi par kristieti un praktizēt kristietību, dzīvot saskaņā ar Dievu un ar Bībeles mācību, nav viens un tas pats. Diemžēl tas attiecas arī uz brašo amerikāņu tautu.

Atsaucoties uz Nacionālo ziņu aģentūru LETA, portāls Apollo ziņo, ka Savienoto Valstu galvaspilsētu Vašingtonu ir pārņēmusi HIV/AIDS epidēmija, un ar nāvējošo vīrusu jau esot inficēti 3% pilsētas iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts procents. Infekcijas šajā pasaulē var skart, protams, arī visuzticīgākos kristiešus, bet šajā gadījumā situācija ir citāda.

Kā teikts ziņojumā, galvenais vīrusa pārnešanas veids Vašingtonā ir dzimumsakari vīriešu starpā, tādējādi inficējušies 40% no visiem HIV nēsātājiem, heteroseksuālu kontaktu ceļā inficējušies 28%, bet injicējot narkotikas – 18%. Pat ja pieņemtu (kas gan ir neticami), ka visi heteroseksuālo kontaktu ceļā inficētie ir godīgi mīlējušies laulības ietvaros, vienalga paliek (40+18) 58%, kas inficējušies veicot darbības, kas nekādi nav savienojamas ar Bībeles mācību un kristīgu dzīvesveidu. Varbūt visi šie 3% Vašingtonas iedzīvotāju ir no tiem amerikāņiem, kas sevi par kristiešiem neuzskata? Cerēsim, ka tā.

Dzirdēts, ka dažs visādas cilvēkus piemeklējušas nelaimes sauc par Dieva sodu. Vētras, zemestrīces, arī slimības. Šoreiz gan nebūtu vietā runāt par Dieva sodu, tomēr viens ir skaidrs – Dieva likumu ignorēšana noved pie noteiktām sekām. Un vienmēr pie negatīvām sekām. HIV/AIDS epidēmija Vašingtonā (tāpat kā citur pasaulē) tam ir biedinošs piemērs. Izlasiet apustuļa Pāvila Vēstulē romiešiem 1. nodaļu. Manuprāt, tā daudz ko izskaidro.

Pārāk pieticīgi

Kāds mācītājs, rakstot vienā no avīzēm, pauž domu, ka „Gavēņa laiks būtu īstais brīdis, kad mācīties iesākt dienu ar desmit Dieva klātbūtnē pavadītām minūtēm.”

Doma nav peļama, mani tikai mulsina, kāpēc tāds laika limits Dieva klātbūtnei – desmit minūtes. Kāpēc būt tik pieticīgiem, ja varam būt Dieva klātbūtnē visas 24 stundas?