„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” 2Tim 2:15
Vēlēšanās patikt un būt pieņemtam ir dabiska un cilvēciska. Un kāpēc gan ne? Jautājums tikai, kam un par kādu cenu!
Reinis Kaudzīte ir gudrojis šādi (un tam visumā var piekrist): „Ja tu gaidi par savu darbu spriedumu no citiem, tad neesi tai darbā vēl pilnīgs, bet tik māceklis.” Tomēr vienmēr ir Kāds, ar kura spriedumu ir veselīgi un prātīgi rēķināties.
Cenšoties izpatikt cilvēkiem, es vienmēr nonākšu strupceļā. Piemēram, runājot/rakstot pa prātam konservatīvajiem, es saņemšu liberāļu nepatiku, bet runājot/rakstot pa prātam liberāļiem, es pavisam droši izbaudīšu konservatīvo kritiku. Es to zinu ne tikai teorētiski, bet arī no personiskās pieredzes. Taisnība nav ne konservatīvajiem, ne liberāļiem. Arī man nav taisnība – taisnība/patiesība ir dievišķā prerogatīva. Tāpēc nevar būt gudrāks padoms par šo: „Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks.” Ne liberāļu, ne konservatīvo, ne vairākuma, ne ekskluzīvu izredzēto acīs, bet Dieva acīs!
