„Varbūt es kļūdos bet ticīgie nemaz negaida, ka dievs visu sakārtos. Tiesi pretēji, būs akopalipse. Tam pat veltī portālus.
<www.pasaulesgals.lv>
Visas vadošās reliģijas; jūdaisms, kristietība, musulmanisms gaida pasaules galu, atšķiras tikai interpretācijas kas notiks pēc tam, katri saka, ka viņi būs izredzētie kuri paliks dzīvot.
īsāk runājot pozitīvai domāšanai te nav vietas, bet ja pasaules iedzīvotāju lielākā daļa domā negatīvi tad neapšaubāmi tā arī notiks kā sevi ieprogrammēs.”
Šis bija fragments no kāda interneta foruma, kam šorīt nejauši uzdūros. Patiesībā jau nav pārsteidzoši, ka nekristieši „pasaules galu” saista ar negatīvu domāšanu. Droši vien tā ir kristiešu vaina, ka viņi Bībeles mācību par šīs pasaules kārtības galu un jaunas pasaules sākumu ir pasnieguši ļaudīm (un savstarpēji cits citam) drūmā, negatīvā gaismā. Kaut gan pilnīgi nepamatoti.
Man grūti iztēloties, kā vēsti par to, ka pienāks gals ciešanām, netaisnībām, vardarbībai, slimībām, sāpēm un nāvei, var saukt par negatīvu. Un Bībelē, galu galā, tas, ko mēs saucam par pasaules galu, ir ainots tieši tāds – labā uzvara, ļaunuma beigas un jaunas, pilnībā pozitīvas pasaules sākums. Ko lai domā par cilvēku, kam šī cerība šķiet negatīva? Es redzu tikai divas iespējas: vai nu ar viņa psihisko veselību kaut kas nav kārtībā, vai arī viņš ir maldināts un nezina patieso Bībeles mācību par pasaules galu. Ja pirmais variants, tad man padoma pietrūkst. Bet ja otrais, tad tas ir izaicinājums vietnes „pasaulesgals.lv” veidotājiem. Kāds tad īsti būs tas gals? Tāds, ar kuru cilvēkus baidīt, vai tāds, uz kuru ļaudīm cerēt?
