Šorīt pie manis pēc padoma vērsās kāda sieviete, kuru smagi nomācot jautājums par Adventi un Ziemassvētkiem. Viņas draudzes mācītājs sacījis, ka ņemt dalību šajās tradīcijās neesot labi, jo tās nav bībeliskas.
Vakar, pirmajā Adventes svētdienā, viņai piezvanījusi tālumā dzīvojošā meita un vēlējusi mātei svētīgu Adventi. Māte atteikusi, ka viņa gan šādus svētkus neatzīstot. Meita bijusi šokēta, sak, visi atzīst, kāpēc tad tu neatzīsti? Uz to nu māte atbildēt nav varējusi, jo viņas zināšanas aprobežojušās tikai ar mācītāja pausto negatīvo nostāju.
Sieviete saka: „Tagad man ir ļoti smaga sirds un galvā putra. Un šķiet, meitas attieksme pret mani, kas jau tā nebija pārāk laba, pēc šīs sarunas kļuva vēl vēsāka.”
Un tad sekoja jautājums: „Bet kas tur slikts? Kas slikts, ja es padedzinu svecīti? Man jau tā, vienai dzīvojot, mājās visas dienas ir vienādi pelēkas. Kas slikts, ja man mājās ir eglīte un kāds svētku ēdiens?”
Zināms, ka tā sauktajā kristīgajā pasaulē līdzās pastāv ļoti dažādi uzskati par šīm baznīcas tradīcijām, sākot no svētbijīgas pienākuma apziņas un beidzot ar pilnīgu noliegumu. Vienkāršie ticīgie savus uzskatus šajā jautājumā [tāpat kā daudzos citos] lielākoties aizgūst no saviem mācītājiem vai draudžu ganiem. Un, tā kā gadījums ar šo sievieti ne tuvu nav vienīgais, te nu paliels akmentiņš mācītāju dārziņā: Ja jūs savu ganāmpulku skubiniet pieņemt vai noraidīt vienu vai otru tradīciju, par ko nav skaidru norādījumu Bībelē [kā Adventes un Ziemassvētku gadījumā], lūdzu, vismaz veltījiet laiku, lai izskaidrotu un pamatotu savu mācību! Lai jūsu ietekmes sfērā esošie cilvēki zina, saprot un var pamatot, kāpēc viņi rīkojas tā vai otrādi. Lai viņiem ir savs pamats un pārliecība, pretējā gadījumā, kā liecina piemērs ar šo sievieti, sekas var būt samulsums, smaga sirds, „putra galvā” un depresija. Un, iespējams, nevajadzīgi sabojātas attiecības. Vai Kristus ar to tiek pagodināts? Varat minēt trīs reizes!
