„Tie blandīsies apkārt pa visu savu zemi, būdami nelaimīgi un izsalkuši. Izsalkumā un dusmās tie uzvedīsies vai gluži neprātīgi, tie nolādēs savu ķēniņu un savu Dievu.” (Jesajas 8:21)
It kā gluži nejauši uzdūros šim Bībeles tekstam. Hm, šķiet, tas kaut kur ir jau redzēts. Es nedomāju tekstu, bet tajā ainoto situāciju. Kur redzēts? Nupat pirms pāris dienām televīzijas ziņās. Tā sauktie Vecrīgas grautiņi.
Labi, es saprotu, ka Jesaja šeit nav rakstījis tieši par Rīgu vai Viļņu. Un tomēr, princips jau tas pats.
„Nelaimīgi, izsalkuši” - Saka taču, ka pie vainas nelāgā ekonomiskā situācija.
„Dusmīgi” - Nu, tas vēl maigi teikts.
„Gluži neprātīgi savā rīcībā” - Tieši tā; rīcība pilnībā atbilst tam, kā izskatās, kad, līdzībās runājot, jumts jau ir aizbraucis.
„Lād ķēniņu” - Precīzi. Tikai ķēniņš mūspusē tiek saukts par Saeimu.
Vai lādēja arī Dievu? Nezinu, nedzirdēju, bet viens ir skaidrs – ne jau Dieva Gars šos ļautiņus iedvesmoja.
Bībele gan saka, ka patiesais iemesls nav izsalkums (ekonomiskās grūtības). Patiesais iemesls meklējams dziļāk, faktiski – garīgajā dimensijā. Kāds tas ir? Tāds, ka ļaudis meklē atbildes un atrisinājumu savām vajadzībām tur, kur to nav un nekad nav bijis. Un nemeklē tur, kur tās ir. Izlasiet iepriekšējos pantus pravieša Jesajas grāmatas 8. nodaļā. Manuprāt, tur aprakstītais princips visai tieši ir attiecināms arī uz mūsdienām.
Tie, kas šādā ceļā meklē apmierinājumu savam „izsalkumam,” nekad netiks paēdināti. Nekad viņiem nebūs diezgan. „Lai viņi skatās uz augšu vai uz zemi, visur tiem pretī raudzīsies tikai nomāktība bēdās un tumsa; viņus visus pārņēmis izbaiļu pilns drūmums, un viņi maldās necaurredzamas nakts tumsībā.” (Jesajas 8:22) Žēl tomēr kaut kā ļaužu.
Bet Jesajas pravietojumi ieskicē vēl otru ceļu, nesalīdzināmi labāku scenāriju:
„Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jesajas 9:1)
Kurš ir tavs ceļš? Tas atkarīgs no individuālās izvēles.
