Ne pret vienu no konfliktā iesaistītajām pusēm simpātijas nejūtot 61,3% aptaujāto. Atlikušie 38,7% acīmredzot jūt. Salīdzinot ar 2000. gadā veikto pētījumu, simpatizētāju procents ir krietni sarucis. Vairāk simpatizētāju esot starp pilsētniekiem un iedzīvotājiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. Vai tas norāda, ka izglītotāki un turīgāki cilvēki ir līdzjūtīgāki? Varbūt. Lai gan simpātijas un līdzjūtība nav gluži viens un tas pats.
Lai nu kā, bet Dāvids ar Goliatu joprojām cīnās, bet pasaulei tas aizvien vairāk apnīk. Un pamatoti, jo cīņa vairs nav ne par Dieva godu, ne par kādu citu cēlu mērķi. Vienkārši, "Kā jūs mums, tā mēs jums." Turklāt mūsdienu dāvidi sēž ultramodernos tankos un bumbvedējos, kamēr mūsdienu goliati meistaro spridzekļus no minerālmēsliem un ir gatavi uziet gaisā, ja vien var paraut līdzi arī pāris dāvidiešu.
Krietns pulciņš aizsapņojušos kristīgo joprojām uzskata, ka šai izraēļu un palestīniešu cīņai ir kāds sakars ar pasaules likteni un cilvēces nākotni. Vispār jau sapņot neesot kaitīgi, bet šajā jautājaumā gan ir. Kāpēc? Tāpēc, ka likteņi izšķiras daudz tuvāk par Tuvajiem Austrumiem. Šodienas dāvids esi tu pats, un goliats tev nestāv pretī ar kaujas vāli, bet ar kārdinošiem piedāvājumiem.
"Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Efeziešiem 6:10-12)
Man gan nav īpašu simpātiju ne pret vienu no Izraēlas un palestīniešu konfliktā iesaistītajām pusēm, tomēt es ļoti jūtu līdzi cietējiem, kuru netrūkst ne vienā, ne otrā pusē.
